BaltActHaz :: Koncepcija

Baltijas valstu aktivitātes prioritāro bīstamo vielu piesārņojuma samazināšanai Baltijas jūrā (BaltActHaz)

Sabiedrības ekonomisko aktivitāšu rezultātā apkārtējā vidē nonāk dažādas ķīmiskās vielas. Dažas no šīm vielām nonākot vidē, tur paliek ilgu laiku tām piemītošo noturības (Persistence) spēju dēļ. Ja šīs vielas ir arī bioakumulatīvas (Bio-accumulative), tās uzkrājas barības ķēdē un, ja toksiskas (Toxic) – var kaitēt dzīvajiem organismiem – augiem, dzīvniekiem, cilvēkiem. Šīs tā sauktās PBT vielas var pārvietoties lielos attālumos no to izcelsmes vietām un var atrasties jebkur. Turklāt noturīgās vielas var izraisīt ilgtermiņa ietekmes. Sekas ir praktiski neatgriezeniskas. Ekosistēmas nav spējīgas atjaunoties, piemēram, Baltijas jūras ekosistēma cieš no paaugstināta piesārņojuma līmeņa un arī cilvēki tiek pakļauti šo vielu ietekmei caur barības ķēdi. Bīstamām vielām uzkrājoties organismos un barības ķēdē paaugstinātās koncentrācijas, organismos var parādīties kaitīgās sekas. Toksisko vielu iedarbība var izraisīt nāvi un slimības, kā arī endokrīnās, reproduktīvās un imūnās sistēmu sagraušanu, centrālās nervu sistēmas traucējumus un paaugstināt ar vēzi saslimstības iespējamību.

Ir dažādi bīstamo vielu izcelsmes avoti ūdens vidē:

No izplūdēm upju baseinu teritorijās vai izplūdes tieši jūrā no punktveida un difūziem avotiem;

Rūpniecības aktivitāšu rezultātā, ja izejmateriāli, kuros ir bīstamās vielas, tiek izmantoti ražošanas procesos;

No mājsaimniecībām, ja bīstamās vielas atrodas patēriņa produktos;

No lauksaimniecības zemju noteces, ja bīstamās vielas ir augu aizsardzības līdzekļu sastāvdaļās, un

No piesārņojuma atmosfērā, tam nogulsnējoties.

Bažas izraisošās vielas ir sastopamas sekojošās ražošanas nozarēs un tiek izmantotas aprakstītajos ražošanas procesos kā palīgierīces un/vai izejmateriāli:

Metāla apstrāde: metālu griešanā izmantotie šķidrumi, krāsvielas;
Elektronikas ražošana: liesmu novērsēji, lodēšanas materiāli, lakas, kausēšanas materiāli;
Tekstilapstrāde: liesmu novērsēji, iespiedkrāsas, mitrināšanas materiāli, pretsēņu aģenti;
Mēbeļu ražošana: liesmu novērsēji;
Plastmasas ražošana: liesmu novērsēji, līmes, saistvielas, stabilizatori, mīkstinātāji, plastifikatori;
Gumijas ražošana: līmes, plastifikatori, liesmu novērsēji;
Ādas izstrādājumu ražošana: impregnēšanas aģenti, attaukošanas aģenti, apstrādes aģenti;
Ķīmiskā rūpniecība: mitrinātāji, tīrīšanas aģenti, dispersanti, mīkstinātāji, liesmu novērsēji, saistmateriāli, plastifikatori;
Celulozes & papīra ražošana: palīglīdzekļi, šķīdinātāji;
Pārtikas rūpniecība: iekārtu- virsmas tīrīšanas līdzekļi;
Aviācija: atledošanas aģenti.

Projekta mērķis:

Atbalstīt Baltijas valstis ES Ūdens Struktūrdirektīvas, Direktīvas par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC), Jūras stratēģijas pamatdirektīvas un HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna ieviešanā, ar mērķi samazināt bīstamo vielu emisijas.

Projekta uzdevumi:

Izpētīt izvēlēto Ūdens Struktūrdirektīvas un HELCOM prioritāro vielu un valsts nozīmes piesārņotāju sastopamību notekūdeņos, kanalizācijas ūdeņos un apkārtējā vidē (virszemes ūdeņos un sedimentos) un ierosināt atbilstošas šo vielu samazināšanas un monitoringa metodes nākotnei;
Uzlabot esošo piesārņojošo darbību atļauju kvalitāti (A un B kategorija) ar mērķi samazināt bīstamo vielu emisijas uzņēmumos un atļauju izmantošanu padarot kā efektīvu līdzekli ūdens likumdošanas realizēšanā;
Uzlabot ķīmisko vielu pārvaldību pilotuzņēmumos: bīstamo ķīmisko vielu noteikšana, izmantošana, aizvietošanas programmu, investīciju stratēģiju, potenciālo pieteikumu investīciju saņemšanai izstrāde u.c.;
Iesaistīto pušu kvalifikācijas paaugstināšana, sistemātiski radot un izplatot informācijas materiālus par videi bīstamām vielām (produktos) un drošas lietošanas nosacījumiem, tādā veidā arī atvieglojot REACH mehānisma īstenošanu;
Veicināt dažādu iesaistīto pušu dialogu (valsts institūcijas, rūpniecības uzņēmumi, zinātnieki, NVO/sabiedrības pārstāvji u.c.) par sadarbības nepieciešamību, lai uzlabotu bīstamo vielu pārvaldību dažādos to dzīves cikla līmeņos (ražošana, rūpnieciskie procesi, notekūdeņi, vide, cilvēki);
Sadarbība un pieredzes pārņemšana no starptautiskajiem ekspertiem par jaunām likumdošanas attīstības tendencēm attiecībā uz bīstamo vielu kontroli un samazināšanu Baltijas valstīs, kā arī pārrobežu sadarbības veicināšana;
Attīstīt koncepciju, lai paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas par bīstamām vielām, lai pieprasītu atbilstošus bīstamo vielu samazināšanas pasākumus.

Projekta aktivitātes:

1. AKTIVITĀTE
Pamata informācijas vākšana, lai iegūtu vispārīgu priekšstatu par ķīmisko vielu bīstamības koncepciju Eiropas Savienībā

2. AKTIVITĀTE
Sagatavošanās aktivitāte vielu skrīningam

3. AKTIVITĀTE
Vielu skrīnings un vielu izcelsmes avotu pētījumi/analīzes

4. AKTIVITĀTE
Kopējās vielu samazināšanas stratēģijas izstrāde, informācijas avotu izmantošanas optimizācija un priekšlikumu izstrāde valsts monitoringa programmu uzlabošanai

5. AKTIVITĀTE
Vadlīniju izstrāde piesārņojošo darbību atļaujām un iesaistīto pušu kvalifikācijas paaugstināšana par atļauju kvalitātes uzlabošanu

6. AKTIVITĀTE
Pilotatļaujas izstrāde

7. AKTIVITĀTE
Sagatavošanās aktivitāte ražošanas uzņēmumos: vielu skrīnings ražotnes līmenī

8. AKTIVITĀTE
Pilotaktivitāte rūpniecības uzņēmumos attiecībā uz vielu aizvietošanu

9. AKTIVITĀTE
Sabiedrības informētības un apziņas paaugstināšanas stratēģijas izstrāde par bīstamām vielām ūdenī

10. AKTIVITĀTE
Projekta publicitāte un projekta rezultātu izplatīšana

12. AKTIVITĀTE
Projekta vadība un administrācija

13. AKTIVITĀTE
Komunikāciju plāns pēc LIFE projekta beigām